Zobārstniecības kabinets ir viena no tām vietām, kur veselības aizsardzības un drošības standartiem ir jābūt ļoti augstiem, jo katra novirze no normas var bīstami ietekmēt pacienta veselību. Ja zobārstniecības personāls neievēro visas higiēnas prasības, pacienti no kabineta var iziet ne tikai ar iesnām, gripu vai citām vīrusinfekcijām, bet arī tādām asins saslimšanām kā HIV un C hepatīts. Kas jāņem vērā, ievērojot augstu darba higiēnas normu izpildi un, kurā jomā Latvijā ir vēl augt?
Noteikumi ir daudz un stingri
Liels risks zobārstniecības nozarē ir infekciju vieglā izplatība, ja netiek ievēroti visi noteiktie standarti, tāpēc personālam ir jāseko līdzi savām darbībām uzmanīgi. Lai nodrošinātu higiēnas standartus, ir jāsterilizē katrs instruments, kas lietots, ieliekot to autoklāvā, kamēr krēsls, uz kura sēž pacienti, un virsma, uz kuras var būt nokļuvuši pacienta siekalu vai asins pilieni, ir jādezinficē, pārejot tai pāri ar dezinficējošu līdzekli. Tāpat zobārstam ir jānēsā sejas vai acu aizsargs, kas arī ir jādezinficē pēc katra pacienta.
Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka zobārstniecības personālam pēc katra apmeklētāja ir jāmaina cimdi, kā arī jāatceras, ka cimdi ir jāmaina pēc katras pieskaršanās citiem priekšmetiem, kas nav zobārstniecības instrumenti vai pacienta mutes dobums, piemēram, cimdi ir jāmaina, ja ārstējošais personāls pieskaras durvīm, sejai, datora pelītei vai klaviatūrai, telefonam un tā tālāk. Šis punkts attiecas arī uz zobārsta asistentiem un zobārsts ir atbildīgs par to, lai tas tiek ievērots.
Latvijā zobārstniecības prakses uzraugošā institūcija ir Veselības inspekcija (VI), kas veic pārbaudes reizi trīs gados ar izņēmumiem, ja tiek atsevišķi ziņots par pārkāpumiem iestādē. Sertifikāti un standarti, kuriem ir jāatbilst visām zobārstniecības praksēm, ir apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr.60 punktā 3.3. Prasības zobārstniecības kabinetam un zobu tehniskajai laboratorijai.
Pacienti vairs akli neuzticas ārstiem
Pacienti paši bieži var izsekot līdzi visiem procesiem, ko veic zobārsts, un, jāsaka, ka tā notiek arvien biežāk – ja pirms gadiem pacienti akli uzticējās ārstiem, tagad, iespējams, Covid laika piesardzības pasākumu dēļ, pacienti arvien vairāk vēro, vai un kā zobārsts ievēro higiēnas noteikumus. Piemēram, pacienti ievēro, vai nepieciešamie darba instrumenti tiek atpakoti viņu acu priekšā un ir sterili, vai tiek vilkti medicīnas cimdi un maskas. Papildus tam, es ieteiktu pacientiem pievērst uzmanību arī zobārstniecības iekārtu un zobārsta sejas vai acu aizsega tīrībai.
Viens no visbiežāk pārkāptajiem noteikumiem – pēc katras pieskaršanās virsmai, kas nav pacienta mutes dobums vai darba instrumenti, gan zobārstam, gan viņa asistentam ir jāmaina cimdi. Ārsti var aizmirst par šādu prasību, tomēr pacienti gan ne. Pacientiem ir svarīgi atcerēties, ka sekošana noteikumiem ir atkarīga arī no klīnikas – jo augstāki standarti, jo mazākas novirzes.
Tomēr pacientu sirdsmieram ir jāpiebilst, ka zobārstniecībā visas normas parasti tiek ievērotas ļoti stingri, jo visas puses apzinās to, cik bīstami ir pat vismazākie pārkāpumi vai aizmāršība.
Apģērbs – pašu zobārstu ziņā
Ņemot vērā, cik stingras prasības pastāv zobārstniecības nozarē attiecībā pret kabineta vispārējo tīrību un higiēnas stāvokli, tomēr ir viena joma, kur arī Latvijā zobārstniecības segmentā būtu kur augt. Proti, šobrīd darba apģērbi ļoti bieži ir tie, kas atstāti pašu darbinieku atbildībā – īpaši netiek kontrolēts, kā tiek mazgāts specializētais darba apģērbs. Lielākā daļa nozares pārstāvju savu zobārsta formu mazgā mājās veļasmašīnā kopā ar citiem apģērbiem, jo tās kopšana citādā veidā ir dārga un teju neiespējama sarežģītā darba grafika dēļ.
Šobrīd mēs varam izvēlēties savu apģērbu, vadoties pēc klīnikas krāsām, apģērba ergonomiskuma un ērtuma, tomēr pietrūkst noteikumu, kas skaidri regulētu to, kādā veidā apģērbs ir jātīra un kādas sekas var būt tad, ja tas netiek kopts atbilstoši prasībām. Veselības nozarē strādājošie ikdienas rūpējas par pacientu drošību, tāpēc nav laika paralēli uztraukties par to, vai mazgāt darba formu veļasmašīnā kopā ar citām drēbēm ir pareizi.
Tomēr tekstila nomas uzņēmuma “Lindstrom” eksperti norāda, ka darba apģērbi atkarībā no nozares, kurās tie tiek izmantoti, jākopj konkrētos veidos, ievērojot dažādas prasības, lai tiktu garantēta apģērba kvalitāte un higiēnas prasību ievērošana. Tieši tāpēc darba apģērba mazgāšana mājas apstākļos ir rupja kļūda, aizmirstot, ka tīrs nenozīmē higiēniski tīrs, kas ir svarīgi medicīnā. Raksturojot darba apģērbus medicīnas nozarei, ir jāatceras, ka tā funkcionalitātei ir liela nozīme, tomēr apģērbam ir jābūt arī no gaisu caurlaidīga auduma, lai garās stundas būtu vieglāk nostrādāt. Medicīnas darbinieku darba apģērbu servisa procesiem ir jābūt standartizētiem, veiktiem nepārtrauktā Kvalitātes sistēmas uzraudzībā un sertificētiem, kas norāda, ka apkoptais tekstils nesatur mikrobioloģiskus apdraudējumus (atbilstība ISO 9001:2015 /SFS-EN 14065).
Jāsaka, ka pašiem medicīnas nozarē strādājošajiem kopt darba apģērbu par saviem līdzekļiem ir neiespējami, tāpēc risinājums būtu industrializēta apģērbu apkope, piemēram, izvēloties tekstila nomu. Šādā veidā ne tikai ir iespējams padarīt biznesu ilgtspējīgāku, bet arī kopt apģērbu tieši tā, kā tas jādara, garantējot tā kvalitātes standartu saglabāšanu ilgāku laiku, kā arī nodrošinot, ka darbiniekiem ir pieejams tīrs apģērbs katru dienu.
Praktizējošā zobārste
Dita Meistere