
Ko drīkst un ko nedrīkst ievietot tekstilam paredzētajās tvertnēs
TV3 raidījums “900 sekundes” turpina aizsākto sižetu sēriju, kas veltīta aprites ekonomikai. Šoreiz rubrikā “Aprite darbībā” vēstīsim par to, kā atbildīgi sekot apģērbu modei un patērēt arī citus tekstila izstrādājumus. Tekstila šķirotāju skaits Latvijā pieaug, taču ir vēl virkne lietu, ko varam darīt, lai mūsu apģērbs nepapildinātu atkritumu kalnu.
Uzņēmuma “Lindström” darbinieks remontē nomas paklājus. Šajā nozarē remonts ir svarīga uzņēmējdarbības stratēģija. “Šeit saplīsis stūris. Ņemam šo iekārtu un noskrāpējam gumiju,” stāsta “Lindström” izpilddirektors Latvijā Ivars Šmits.
Šajā nodaļā nodarbinātie rūpējas par darba apģērbu. “Lindström” pārstāvis skaidro, ka uzņēmums šuj jaunus darba apģērbus. Par darba drēbju ilgāku kalpošanu tiek domāts arī to izgatavošanas brīdī. “Te var redzēt, ka nešujam iekšā audumā, bet uzšujam virsū vārdu vai logotipu. Ja, piemēram, uzņēmumā mainās darbinieks, šo ņem nost un uzšuj citu. Tas apģērbs turpina kalpot,” skaidro “Lindström” izpilddirektors Ivars Šmits.
Pārdomāta apģērbu izgatavošana un rūpes par darba drēbēm, to kalpošanas laikā ļauj uzņēmumam ietaupīt līdzekļus. “Tās tekstila vienības mūžs ir ilgāks, tāpēc ekonomiski pamatots un izdevīgi gan mums, gan klientiem. Tāpēc labojam gan paklājus, gan apģērbus,” teic Šmits.
Paklāju un darba drēbju nomas uzņēmums ir labs piemērs tam, kā būtu jārīkojas ikvienam patērētājam. Darba drēbju izskats un praktiskums ir pārdomāts jau pirms apģērba izgatavošanas. Arī mums, ejot uz apģērba veikalu, jau iepriekš ir jānolemj, ko mēs pirksim.
“Es teiktu, ka jāuzvedas līdzīgi kā ejot uz pārtikas veikalu. Ja ir paredzēts iepirkt produktus, tad neejam izsalkuši ar nepārdomātu plānu, nezinot, kāds ir nākamās nedēļas plāns. Tad ir liels risks, ka no veikala iziesim ar lielu kalnu spontānu pirkumu, un to, kas bija vajadzīgs, iespējams, pat nenopirksim,” teic “Zaļā brīvība” pārstāve Dace Akule.
Svarīgi ne tikai atbilstoši iepirkties, bet arī pareizi rūpēties par apģērbu. Apģērbs ir atbilstoši jāmazgā un pēc iespējas arī jālabo. Visbeidzot ir jāprot tekstilu pareizi šķirot.
Tekstilu Latvijā šķiro arvien biežāk. Piemēram, pirms pāris gadiem vien ceturtā daļā iedzīvotāju devās pie konteineriem šķirot tekstilu. Šogad tie ir jau 53%, tātad vairāk nekā puse iedzīvotāju. Tekstila šķirošanas konteineri nav miskastes. Tur tekstils galvenokārt tiek ievietots, lai to varētu turpināt lietot.
“Prioritāte ir to lietot atkārtoti, maksimāli jālieto atkārtoti. Nākamais ir pārstrāde, un tikai tad, ja tas nav iespējams, tad ir sadedzināšana ar enerģijas atgūšanu,” skaidro “Zaļās jostas” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
Šķirojot tekstilu, ir svarīgi atcerēties dažas lietas. Pirmkārt, tekstilam jābūt izmazgātam, var arī glīti salocīt, un noteikti ir jāieliek maisiņā. Tikai tad to drīkst mest konteinerā.
Kopsavilkumā. Maciņam draudzīga un apģērbam atbilstoša rīcība sākas jau ar iepirkšanos. Labāk pirkt kvalitatīvu apģērbu, kas kalpos ilgāk. Iepriekš noteikti jāieskatās skapī, lai iepirkšanās ir pārdomāta un atbilstoša vajadzībām. Par nopirktajām drānām ir atbilstoši jārūpējas, jāmazgā nepieciešamajā temperatūrā. Visai noderīgi būtu arī apgūt kaut vienkāršākas drēbju labošanas prasmes. Valkājot drēbes, rūpēties par tām, lai apģērbs ilgāk kalpo.
Tekstila patēriņš Eiropas Savienībā pieauga no 17 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā līdz vidēji 19 kilogramiem 2022. gadā. Diemžēl daudzi cilvēki pērk tā saukto ātro modi, kas ir zemas kvalitātes tekstils. Tas kalpo īsu laiku un bieži vien otrreizēji nav izmantojams.




