Latvijā pēdējos gados samazinājies darbavietās bojāgājušo cilvēku skaits. Tādējādi uzlabojumi šajā jomā ir, taču darāmā darba drošības jomā vēl ir daudz. Turklāt Darba valsts inspekcija arī saskaras ar situāciju, ka liela daļa strādājošo Latvijā neziņo par darba drošības pārkāpumiem savās darba vietās pat ja tādi notiek. Galvenais klusēšanas iemesls – bailes zaudēt darbu.
Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka pērn nelaimes gadījumos darbavietās dzīvību zaudēja 21 strādājošais. Lai arī tas ir zemākais letālo gadījumu skaits pēdējo trīs gadu laikā, inspekcijā uzsver – aizvien ir daudz darāmā, lai Latvijā darba vide kļūtu drošāka.
Lai letālo gadījumu skaitu tuvinātu nullei, īpaša uzmanība šajā ziņā jāpievērš tādām nozarēm, kā transporta pakalpojumi, būvniecība un apstrādes rūpniecība. Kā norāda Valsts darba inspekcijas vadītājs, pērn darbavietās samazinājies arī smago negadījumu skaits, taču kopējais nelaimes gadījumu skaits pieaudzis, sasniedzot teju 2500.
“Tas, ka ir drusciņ izaudzis kopējais negadījumu skaits, mēs uz to neskatāmies kā uz kaut kādu traģisku parādību, bet drīzāk objektīvāku bildes ieraudzīšanu. Mums joprojām ir pamats domāt, ka liela daļa notikumu pie mums nenonāk tieši tāpēc, ka par viņiem godprātīgi nenoziņo, un tie slēptie nelaimes gadījumi neļauj izdarīt pareizus secinājumus,” norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.
To apliecina arī jaunākie aptaujas dati par darba drošību Latvijā – aptuveni divas trešdaļas strādājošie neziņo par novērotiem darba drošības pārkāpumiem savā darba vietā. Galvenais klusēšanas iemesls – bailes zaudēt darbu.
Tāpat arī darbinieki baidās sabojāt attiecības ar priekšniecību. Kā norāda šīs aptaujas iniciators, tekstila nomas uzņēmuma “Lindstrom” vadītājs – fakts, ka darba drošības pārkāpumi lielākoties paliek noklusēti, tikai palielina riskus darbnieku veselībai.
“Tas ir diezgan satraucoši, jo mana pieredze un arī citu uzņēmumu pieredze, kas pie šīm lietām strādā, lai uzlabotu darba drošību un virzītos uz to mērķi, lai būtu nulle negadījumu darba vietā… Tad bez darbinieku iesaistes to nevar dabūt gatavu, jo darbinieki ir tie, kas ikdienā vislabāk redz, kas tad ir tās lietas, kas apdraud viņu drošību,” saka tekstila nomas uzņēmuma “Lindstrom” vadītājs Latvijā Ivars Šmits.
Lai veicinātu darbinieku ziņošanas kultūru par dažādiem darba vides riskiem, uzņēmumā uz sienām izvietoti kvadrātkodi, un tas esot nesis augļus. Strādājošajiem jābūt prasīgākiem pret sevi un savu darba devēju.
“Acīmredzot, joprojām mums ir uzņēmējdarbības vides, kur nāk kaut kāds vēsturiskais mantojums. Iespējams, velkas līdzi postpadomju mantojums, par to – es jau te mazs un niecīgs darbinieciņš, ko tad es… Es labāk paklusēšu, ka tik nezaudēju darbu! Nu nav tā pārliecība cilvēkiem pašiem par sevi, kaut gan tādai vajadzētu būt. Jo, kā es teicu, ir taču darba roku trūkums, un otrs – man liekas, ka cilvēki joprojām neapzinās veselības un dzīvības vērtību,” vērš uzmanību Šmits.
Valsts darba inspekcijā uzsver – tieši darbinieks bieži ir pirmais, kurš pamana riskus, un viņa ziņojums var novērst nopietnus nelaimes gadījumus.
“Nevienam uzņēmumam nevajadzētu būt veidotam tā, ka par iespējamiem pārkāpumiem darba drošībā, par iespējamiem riskiem, baidās runāt un signalizēt vadībai, faktiski slēpjot līdz brīdim, kad kaut kas notiks. Tas noteikti ir signāls uzņēmumam, hei – vai manā uzņēmumā arī šādi nav? Vai ir pietiekoši droša vide izveidota, kur cilvēki zina, kur ziņot par šiem gadījumiem?” pauž Lūsis.
Ja agrāk darba drošība nozīmēja fiziskus riskus, tad šobrīd tās centrā arvien biežāk ir arī neredzamie apdraudējumi – stress un izdegšana.
Vai zinājāt, ka līdz pat 80% netīrumu telpās nonāk no apaviem?
Ziemā tas kļūst īpaši būtiski, jo sniegs un sāls ātri pārvērš ieeju telpā par slapju, slidenu un nedrošu zonu. Tāpēc tīriem un kvalitatīviem ieejas zonas...
