Aptauja: Latvijā 66% iedzīvotāju nav paraduma šķirot nolietoto tekstilu

66 % Latvijas iedzīvotāju nav nostiprinājies paradums regulāri un pareizi šķirot savu laiku nolietoto tekstilu, no tiem pat 18 % atzīst, ka tekstilu nešķiro vispār. Savukārt, raksturojot galvenos šķēršļus, kas kavē šādu paradumu ieviešanu, lielākā daļa iedzīvotāju norāda uz paša nepietiekamo disciplīnu, liecina tekstila nomas uzņēmuma “Lindstrom” un “Norstat Latvija” veiktā iedzīvotāju aptauja*.

Jaunākie aptaujas dati par tekstila šķirošanas paradumiem liecina, ka tikai 31 % Latvijas iedzīvotāju ir nostiprinājies paradums nodot nolietoto tekstilu šķirošanai tam paredzētajos tekstila konteineros. Tikmēr no 66 %, kuri to nedara vispār vai dara neregulāri, 23 % norāda, ka tekstilu šķiro tikai dažkārt, taču mēdz to izmest arī sadzīves atkritumos,  25 % atzīst, ka to dara tikai tad, ja konteineri atrodas ērti pieejamā vietā, bet 18 % tekstilu nešķiro nekad. Vēl 3 %  nolietoto apģērbu ziedo labdarībai, piemēram, dzīvnieku patversmēm.

“Aptaujas dati izgaismo, ka sabiedrībai tekstila šķirošana vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu ikdienas paradumu. Ja kopumā atkritumu šķirošanai pēdējos gados pieejam aizvien atbildīgāk, tekstils šajā ķēdē joprojām paliek ēnā. Nenoliedzami, paraduma ieviešana sākas ar izpratni – kāpēc tas ir svarīgi un kāds ir tā ieguvums? Jāuzsver, ka tekstila pareiza nodošana otrreizējai pārstrādei ļauj izmantot atkārtoti resursus, tā samazinot gan atkritumu daudzumu, gan ietekmi uz vidi,” uzsver Ivars Šmits, “Lindstrom” vadītājs Latvijā.

Viņš norāda, ka arvien vairāk uzņēmumu iesaistās aprites ekonomikas principu īstenošanā, taču izšķiroša nozīme ir arī iedzīvotāju izpratnei un paradumu maiņai. “Tāpat kā lielākā daļa jau regulāri šķiro plastmasu un stiklu, bioloģiskos atkritumus, papīru, arī nolietotā tekstila šķirošanai jāiekļaujas ikdienas ritmā kā noturīgam paradumam, nevis retam izņēmumam,” piebilst I. Šmits.

Ko darīt, ja paradumu noturēšanu kavē disciplīnas un laika trūkums?

Jautājot, kādi ir galvenie izaicinājumi, kas apgrūtina tādu jaunu paradumu kā atkritumu šķirošana, sportošana, veselīga uztura ieviešanu un noturēšanu ilgtermiņā, lielākā daļa aptaujāto jeb 31 % atzīst, ka to ietekmē paša nepietiekamā disciplīna, savukārt vēl 30 % atzīst, ka pietrūkst laika. Vēl  17 % ir norādījuši, ka trūkst motivācijas turpināt iesākto, tikmēr 8 % atzīst, ka ātri zaudē interesi, bet vēl 11 % apgalvo, ka jaunus paradumus kopumā nekad nesāk.

Tā kā jaunu un ilgtermiņā noturīgu paradumu veidošana prasa noteiktu uzvedību, eksperte skaidro, ka paradumi veidojas tad, kad rīcība iegūst personisku nozīmi un ir saistīta ar jēgu, bet tik pat svarīgs ir praktiskais izpildījums, lai tas būtu viegli izdarāms. Pretēji cilvēka dabā ir atrast dažādus ataisnojumus, kāpēc jauns paradums nav noturīgs ilgtermiņā.

Turpina Dace Kačkāne, psihoterapijas speciāliste: “Svarīgi ir negaidīt, kad būs vairāk motivācijas vai laika – paradums rodas no mazām, regulārām darbībām, nevis no iedvesmas brīžiem. Ja šķirošanu sasaistām ar pozitīvu sajūtu vai vērtību, piemēram, rūpēm par vidi, šis ieradums nostiprinās dabiski. Būtiski jauno ieradumu padarīt viegli izpildāmu un automātisku, lai tas neprasītu apzinātas pūles un nešķistu kā laika patēriņš. Piemēram, vienoties par vienu konkrētu vietu mājās, kur likt nolietoto tekstilu,” uzsver Dace Kačkāne, psihoterapijas speciāliste.

I. Šmits uzsver, ka ar šķietami nelielām darbībām, kā tekstila nodošanu tam paredzētajos konteineros, ikviens var sekmēt resursu efektīvāku izmantošanu un mazināt ietekmi uz vidi.

“Visā Latvijā ir pieejami tekstila konteineri, kuros drīkst ievietot tīru un sausu apģērbu, apavus, gultas veļu, aizkarus, dvieļus, galdautus un citus tekstilizstrādājumus, tos pirms tam sapakojot aizvērtos maisos. Svarīgi, lai tekstils būtu bez traipiem, pelējuma vai ķīmisku vielu nosēdumiem. Viss savāktais tekstils nonāk šķirošanas rūpnīcā, kur materiāli tiek nodoti pārstrādei vai atkārtotai lietošanai – tādējādi materiāli iegūst jaunu dzīvi un tiek samazināts atkritumu apjoms,” viņš skaidro.

*Pēc “Lindstrom” pasūtījuma veiktā “Norstat Latvija” aptauja norisinājās šī gada oktobrī, piedaloties 1005 respondentiem visā Latvijā.