Lindström SIA uzsāk nolietotā darba apģērba pārstrādi, kam Latvijā  pagaidām trūkst efektīvu risinājumu

Eiropas Komisijas aprites ekonomikas rīcības plāns paredz no 2025. gada visā Eiropā ieviest obligāto tekstilmateriālu šķirošanu un dalīto savākšanu. Sadarbībā ar Somijas uzņēmumu “Rester” sākot ar 2021.gada oktobri esam uzsākuši otrreizējo pārstrādi visam mūsu klientu nolietotajam darba apģērbam, paredzot gadā pārstrādāt vidēji 60 tonnas nolietotā un no nomas izņemtā darba apģērba. Diemžēl Latvijā pārstrādes alternatīvas nākotnē aizliegtajai nederīgā apģērba apglabāšanai vai sadedzināšanai pagaidām praktiski nav atrodamas.

Atsaucoties uz 2020. gada Stokholmas Vides institūta Tallinas Centra sagatavoto pētījumu, Baltijas valstīs gada griezumā jauni tekstila materiāli, tai skaitā arī darba apģērbs, tiek patērēti gandrīz 48000 tonnu apmērā, no kā Latvijā vidēji viens cilvēks izlieto 6,1kg.

Pašlaik ir aprēķināts, ka tikai 5% no iegādātajiem jaunajiem tekstila materiāliem Latvijā pēc to lietošanas tiek šķiroti. Atlikusī daļa nonāk

kopējos sadzīves atkritumos, kas paredzēti apglabāšanai poligonos vai dedzināšanai. Eksperti norāda, ka šobrīd Latvijā nav risinājumu, kā vērtīgāk varētu pārstrādāt apģērbu un tekstila atkritumus lielā apjomā. Līdz ar to pārstrādes sistēma, kas darbotos pēc aprites ekonomikas principiem, joprojām ir tās veidošanās posmā. Kā norāda Lindstrom  izpilddirektors Ivars Šmits, šī nav tikai Latvijas problēma, bet faktiski efektīvu risinājumu trūkums manāms visā Eiropā.

Neskatoties uz tekstila šķirošanas un dalītās savākšanas prasībām, kas stāsies spēkā 2025.gadā, arī citās valstīs var novērot līdzīgu situāciju – tikai daži uzņēmumi nodrošina kvalitatīvu un materiāla vērtību saglabājošu apģērbu otrreizējo pārstrādi. Tā kā šāda problēma pastāv visā Eiropā, uzņēmumu vidū valda konkurence atrast piemērotus partnerus tekstilizstrādājumu pārstrādes iespējām. Uzdevumu sarežģī nepieciešamība atrast vietēja mēroga sadarbības partneri – nav iespējams runāt par ilgtspējīgiem risinājumiem, ja nolietoto darba apģērbu vai tekstila atkritumus pārstrādei nepieciešams sūtīt uz valstīm, kas atrodas ļoti tālu no mums. Tieši tāpēc esmu gandarīts, ka mums ir izdevies atrast sadarbības partneri un noslēgt līgumu ar Somijas uzņēmumu “Rester”, tādējādi kļūstot par pirmajiem Latvijā, kas veic otrreizējo pārstrādi visam nolietotajam un no nomas izņemtajam darba apģērbam, pie tam saglabājot materiāla vērtību.

Pirmā apģērbu krava pārstrādei no Latvijas uz Somiju tika nosūtīta 2021.gada oktobrī , kopējam tekstilizstrādājumu svaram sasniedzot 5 tonnas.

“Rester” rūpnīcā tiek pārstrādāti Lindström darba apģērbi un kokvilnas dvieļi, kas gadā sasniedz desmitiem tonnu. 80% no rūpnīcā pārstrādātajiem tekstilizstrādājumiem ir darba apģērbi, kas ir izgatavoti no dažādiem materiāliem un satur tādas detaļas, kā, piemēram, pogas, kniedes, vai metāla āķīšus, kas automātiski šo apģērbu padara par problemātisku materiālu pārstrādei. Uzņēmums ir izstrādājis risinājumu, kas ļauj pārstrādāt gandrīz 95% no mūsu nolietotā darba apģērba. Turklāt vēl turpinām meklēt pārstrādes risinājumu tai niecīgajai nolietoto apģērbu daļai, kas nav pilnībā izmazgājami no ķimikālijām vai eļļām. Lindstrom mērķis ir  visa nolietotā tekstila 100% pārstrāde.

Meklējot iespējas, kā pārstrādāt tekstilizstrādājumus, mums svarīga ir bijusi pārstrādātā materiāla tālākā izmantošana. ”Rester” pārstrādes rūpnīca ražo šķiedras materiālu, kuru pēc tam iespējams izmantot dziju, audumu vai tehnisko tekstilizstrādājumu ražošanai, kā arī būvniecības nozarē izolācijas, kompozītmateriālu un akustisko paneļu ražošanai. Savukārt viens no pārstrādātās produkcijas vērtības saglabāšanas pamatnosacījumiem ir tekstilizstrādājumu šķirošana pēc to sastāva pirms tie tiek nodoti otrreizējai pārstrādei.

Pēc Lindstrom SIA vadītāja Ivara Šmita domām, šķirošana jau ir cīņa ar sekām. “Patiesībā, ir vērts padomāt par apģērba pārstrādi jau tā iegādes brīdī, apsverot tā nepieciešamību un izmantošanas lietderību. Manuprāt, šāda pāreja ikvienam sektoram liks aizdomāties, kā pāriet no uzņēmējdarbības, kas orientēta “uz patēriņu”, uz pakalpojumos balstītiem risinājumiem, tai skaitā nomas pakalpojumiem ar profesionālu apkopi. Piemēram, mūsdienās plaši izplatīta ir pilna servisa automašīnu noma, kāpēc to pašu veiksmīgi nedarīt arī ar darba apģērbiem un citu uzņēmējdarbībā izmantojamo tekstilu?” komentē I.Šmits.